Baltkrievu princis - LNO premjers
Autors: Eriks Tivums, speciāli Dienai. 1998. gada 25. novembris 00:00
Jaunais baltkrievu baletdejotājs Aleksejs Avečkins parādījās mūsu premjeru galerijā pērn, un sezonas laikā paspēja sagatavot piecas lomas - trīs klasisos prinčus, kā arī solistu Dzeltenajā tango un Rozes garu. Tūliņ, 28. un 29.novembrī, Aleksejs dejos galveno lomu - Čaikovska dubultnieku - baleta Čaikovskis pirmizrādēs. Sākumā viņu uzņēma piesardzīgi, kā Rīga parasti izturas pret «importētiem» dejotājiem, taču šodien dejotājs ļoti organiski iekļaujas mūsu baleta ainā, un mēs diezgan ātri esam samierinājušies ar daudziem iemīļotu pašmāju premjeru aiziešanu no skatuves. Patiesībā te vērojamas kādas slepenas likumsakarības: pirms gadiem divdesmit varējām atļauties uz Minsku «nozaudēt» izcilu duetu - Tatjanu Jeršovu un Aleksandru Martinovu kopā ar izcilāko pedagoģi Veru Švecovu. Pēc šiem gadiem Aleksandra Martinova (nu jau pedagoga) mīļākais audzēknis Aleksejs Avečkins grezno sava skolotāja dzimto skatuvi. Trafareti jau skan, bet Alekseja dzīve ir deja. Desmitgadīgais Brestas puišelis pats izlēma, ka grib mācīties baletu, un devās uz Baltkrievijas baleta akadēmiju Minskā. Tiesa, uz to viņu pamudināja šīs akadēmijas pedagoģe, vēlāk arī viena no viņa skolotājām Gaļina Siņeļņikova, kas dejisko puišeli ievēroja vēl Brestā. (Minskas deju skolotāji līdz šai dienai regulāri apbraukā provinci, meklēdami talantīgus bērnus!) Baletā pastāv tāds apzīmējums «internāta bērns». Tie, kas sadūšojoties doties prom no mājām uz svešu pilsētu. Kā rāda slaveno Maskavas un Pēterpils baletskolu pieredze, ļoti bieži tieši no viņiem, pie patstāvības pieradušiem, izaug oriģināli dejas talanti. Tā notika arī ar Alekseju. Viņš burtiski iedrāzās baltkrievu baleta elitē un pirmo trīs darba sezonu laikā pie sava dievinātā pedagoga Martinova sagatavoja veselu galveno lomu buķeti: Žizelē, Gulbju ezerā, Raimondā, Bahčisarajas strūklakā. Nodejoja Romeo un Parisu, Dievu Pasaules radīšanā, kņazu Jaropolku nacionālajā baletā Rogneda, Donā Kihotā. Tās ir ļoti dažādas lomas, kuras ne pārāk bieži sastopas viena dejotāja paletē. Aleksejs ar savu slaido, īpatno dejotāja siluetu (augums 188 cm), izteiksmīgajām garajām rokām un kājām, dejas vieglumu un dabiskumu spēj viegli tikt pāri dažādu ampluā un žanru kādreiz tik nepārkāpjamām robežām. Šajā situācijā nāca uzaicinājums dejot Rīgā. Vai nebija žēl šķirties? Žēl jau bija. Tik daudz lomu. Bet Rīga mani vilināja. Nenožēloju. Man te viss patīk. Pati pilsēta, tās savdabīgās noskaņas. Šis fantastiski skaistais teātris, jaunās lomas. Vai nav vientulīgi? Nepavisam ne. Man ir labas attiecības ar jaunajiem kolēģiem teātrī. Pie tam laikam neesmu tāds īpaši sabiedrības cilvēks. Mīlu grāmatas, dzeju - Baironu, Severjaņinu, Puškinu. Mīlu mūziku, operu - pārsvarā klasisko. No modernās mūzikas kaut ko īpaši izmeklētu. Lielākoties modernā mūzika man nepatīk. Uz mājām pie vecākiem Brestā arī tieku reti. Vētules rakstu viņiem maz, jo arī tām vajag enerģiju. Vairāk izlīdzos ar zvanīšanu.
http://www.diena.lv/arhivs/baltkrievu-princis-lno-premjers-10360279
Комментариев нет:
Отправить комментарий